RU  ENG  LV 

 

Pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos Imanta Ramiņa bērnu opera "Lakstīgala" 01.11.2018

2018. gada 9. decembrī plkst. 16.00 Lielajā ģildē, Rīgā, pirmuzvedumu Latvijā piedzīvos Kanādā dzīvojošā latviešu komponista Imanta Ramiņa bērnu opera “Lakstīgala”, kurā galveno lomu – Lakstīgalu – atveidos Rīgas Doma meiteņu koris TIARA un divas balerīnas. Māras Ķimeles režijā tiks iedzīvināta pasaulslavenā dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena tāda paša nosaukuma pasaka. H. K. Andersena pasaka vēsta par Ķīnas ķeizaru, kurš, uzzinot, ka viņa ķeizarvalstī dzīvo brīnumskaisti dziedoša latkstīgala, uzdod saviem padotajiem sameklēt šo mazo, pelēko putniņu. Nonākot pilī, lakstīgala apbur ķeizaru tik ļoti, ka viņš nolemj putniņu paturēt. Kādu dienu ķeizars saņem dāvanu no Japānas – dārgakmeņiem rotātu spožu mākslas darbu. Tas ir mehāniskais putns – mākslīgā lakstīgala, kas ikreiz dzied vienu un to pašu dziesmu. Drīz vien īstā, ārēji necilā lakstīgala pamet pili un tiek izraidīta no valsts. Pēc daudziem gadiem, ķeizaram esot uz nāves gultas, mehāniskais putns salūzt. Mazā, dzīvā lakstīgala ierodas pilī, lai apburtu Nāvi ar savu dziesmu un atgrieztu valdniekam dzīvību. Tas ir cildinājums mūzikas dziedējošam spēkam, patiesām vērtībām un mīlestībai.“Šai pasakai ir pārsteidzoša līdzība ar laiku, kurā dzīvojam,” saka Imants Ramiņš. “Varbūt skanēs melodramatiski, bet mēs esam tik ļoti ieinteresēti virtuālajā pasaulē, ka esam uz robežas ar atsvešināšanos no reālās, dabiskās dzīves. Būdams neārstējams ludīts [vecās pasaules piekritējs], es izjūtu milzīgu gandarījumu, ka pasakas krīzes brīdī visam mākslīgajam pienāk beigas un ķeizaru dzīvē atkal atgriež īstā lakstīgala.” Opera sarakstīta 2003. gadā pēc trīs amerikāņu koru pasūtījuma. „Lakstīgalas” pirmizrādes notika 2005. gadā Vašingtonā, Čikāgā un Portlandē, ASV. Pēc lieliskiem panākumiem un cildinošām recenzijām, kurās Imants Ramiņš salīdzināts ar izcilo bērnu operu komponistu Bendžaminu Britenu, autoram radās iecere „Lakstīgalu” izrādīt latviešu publikai dzimtajā valodā. Tā tapa Astrīdas Stahnkes, Amerikā dzīvojošās latviešu rakstnieces un literatūrzinātnieces, operas libreta atdzejojums latviešu valodā. “Esmu gandarīta, ka 15 gadus pēc operas tapšanas šo uzvedumu Latvijā pirmoreiz ieraudzīs tik zīmīgā laikā – Imanta Ramiņa 75 gadu jubilejā un mūsu valsts simtgadē. Šis ir tiešām ievērojams kultūras un latviešu mūzikas notikums!” atzīst uzveduma mākslinieciskā vadītāja un diriģente Aira Birziņa. H. K. Andersena pasaka operas uzvedumus piedzīvojusi arī iepriekš – no tiem zināmākā ir Igora Stravinska versija. I. Ramiņa iecerē galvenā – Lakstīgalas – loma uzticēta korim, līdzīgi grieķu antīkā teātra tradīcijām. Uzvedumā piedalīsies solisti Jānis Kurševs, Ance Purmale, Katrīna Paula Felsberga, Rūdolfs Bērtiņš, divas balerīnas (Rīgas Horeogrāfijas skolas audzēknes Elīna Blaževica vai Sofija Beļkina, Anastasija Sokolova vai Alesja Čudakova), kā arī kamerorķestris Agneses Kanniņas-Liepiņas vadībā. Operas uzvedumu kopā ar diriģenti Airu Birziņu veido radošā komanda – režisore Māra Ķimele, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, baletmeistare Regīna Kaupuža un scenogrāfe, kostīmu māksliniece Inga Bermaka Apiaha. “Ne tikai bērniem, bet arī mums, pieaugušajiem, patīk paspēlēties ar glītām un dārgām mantiņām!” ironiski teic režisore Māra Ķimele. “Tomēr izšķirošos mirkļos mēs saprotam, ka dzīvais ir vērtīgāks par to visu.” Operas “Lakstīgala” pirmuzvedumu Latvijā atbalsta Latvijas Nacionālās operas Ģilde ASV, Latviešu Fonds, Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, PIKC Nacionālā Mākslu vidusskola un „Biļešu Paradīze”.

Biļetes iespējams iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā un www.bilesuparadize.lv



Henrija Pērsela opera “Didona un Enejs” 10.07.2017

Senās mūzikas festivāla ietvaros, 7. jūlijā, plkst. 20:00, Rīgā, Sv. Pētera baznīcā, notika Henrija Pērsela opera “Didona un Enejs” Angļu lepnums Henrijs Pērsels bija ļoti ražīgs komponists un mūziku rakstījis gan baznīcai un galmam, gan teātrim un publiskiem sarīkojumiem, arī paša priekam un izklaidei. Līdz ar skaņās tērpto aizkustinošo stāstu par kaislīgu mīlu un nāvi, kurā savijas Didonas un Eneja likteņi, viņš iemantojis godu arī kā angļu nacionālās operas pamatlicējs. Šī skatuves darba pirmizrāde notika ap 1689. gadu Londonā, Čelsijas meiteņu skolā. Tās direktors, ievērojamais horeogrāfs Džozaija Prīsts (Josias Priest) skolas uzvedumiem prata piesaistīt ietekemīgus un talantīgus ļaudis - operas “Didona un Enejs” gadījumā viņa aicinājumam atsaucās slavenākais Anglijas komponists un libretu radīja tolaik slavas zenītā esošais angļu dzejnieks Neiums Teits (Nahum Tate). Līdz ar starptautiska vēriena radošo komandu un spožu solistu sastāvu, Svētā Pētera baznīcā veidotā iestudējuma kodols ir Coin du Roi - vienīgā privātā operkompānija Itālijā, kuras uzmanības lokā ir opermūzika, kas tapusi pirms romantisma ēras. Gaismā ceļot repertuāru, kuru laika gaitā pašu itāļu un ne tikai itāļu atmiņās aizēnojoši romantiķu un belcanto meistaru skatuves darbi, Coin du Roi gan respektē skatuves darbu vēsturisko izcelsmi un autoru ieceres, gan nebaidās eksperimentēt un radoši pieiet operu iestudējumiem, meklējot tiltus starp seno un mūsdienīgo, un saviem uzvedumiem izraugoties ar īpašu šarmu apveltītās vietas. Izrādi īstenoja solisti: Elīna Šimkus, Džūlio Alvize Kazelli, Anna Kjeriketi, Arianna Stornello, Rikardo Bota, Milēna Storti, Neringa Radenaite, Eliza De Tofola Dejotāji: Kima Tasija Kreipe, Endrū Kamingss, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēknes- Marija Platonova, Marija Lībiete, Megija Saldava, kora grupa,-vadītājs Pēteris Vaickovskis, orķestris-Coin du Roi, diriģents-Kristians Fratima, režisore-Suzanna Gverrīni, scenogrāfs-Arjans Šehajs.

https://youtu.be/1eqt5HuA4bo



"Eža kažociņš" 10.07.2017

Jau ceturto gadu LVM dabas parkā Tērvetē norisināsies Bērnu operas svētki. Šogad, 8. jūlijā, plkst 13.00 savu pirmizrādi piedzīvos Ādolfa Skultes pasaku opera bērniem “Eža kažociņš”, kura komponēta tālajā 1979.gadā. Opera komponēta pēc Artūra Birnsona libreta, par pamatu ņemot Viļa Plūdoņa 1921. gadā poēmas formā rakstīto pasaku. Operas sižetā, salīdzinājumā ar Viļa Plūdoņa pasaku, spilgtāk un plašāk veidota cīņa starp labo un ļauno. Te pretnostatās Ezītis ar saviem draugiem dzīvniekiem – Zaķi, Vāveri, Stirnu, Lāci un suni Čapu, un Ļaunais burvis ar saviem kalpiem – Mošķi, Nagažu, Spīganu un diviem Tīģeriem. Pārējie tēli – Eža tēvs un māte, karalis ar trim meitām, ņemti no Viļa Plūdoņa poēmas. J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Operstudija „Figaro”, tās mākslinieciskā vadītāja, profesora Viestura Gaiļa vadībā, iestudējumu veidojusi tieši Tērvetes opersvētkiem. Iestudējumā piedalās vairāk kā divdesmit JVLMA Operstudijas „Figaro” solisti, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolvente Krista Veide, un 1. – 3. klašu audzēkņi Terēza Zabarovska, Lauma Vainauska, Ilana Jeļičeva, Milana Smirnova, Gundega Reinika un Marta Mulareka. Šī gada iestudējums ir interesants un neparasts gan ar to, ka netiks izmantota skatuve, bet darbība notiks īstā mežā uz Anneles kalna skatītāju priekšā, pa ceļu brauks īsta kariete un kursies īsts ugunskurs, gan ar to, ka izrādē tiks iesaistīti arī bērni – skatītāji, ar kuriem izrādes dalībnieki ies rotaļās un kuriem tiks piedāvātas sivēntiņu lomas. Operas iestudējumā režisors Uģis Brikmanis lielu akcentu licis uz dabas aizsardzības problēmu risināšanu. Izrādē ir daudz deju, kustīgu mizanscēnu un rotaļu, ko veidojusi horeogrāfe Regīna Kaupuža. Svētku organizēja biedrība “Tērvetes meža izglītības centrs”, atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds. Svētki norisinājās LVM dabas parka Tērvetē Anneles pļavā, līdzās lielajam Koka skatu tornim.



Ra Pa Pro "Kaimiņu būšana" 27.09.2016

No 15.augusta līdz 2.septembrim Rīgas Horeogrāfijas vidusskola īstenoja Radošo partnerību programmas sadarbības projektu ar bērnu un jauniešu centru “Vita” un “Ziemeļi”. Projekta laikā bērni patstāvīgi izveidoja dejas izrādi, ar kuru 30.augustā iepriecināja Bērnu klīniskajās universitātes slimnīcas pacientus.



Dizaina deja 06.03.2015

Ir noslēdzies Kultūras ministrijas ierosinātais Radošo Partnerību Projekts "Dizaina Deja", kurš tapa sadarbībā Rīgas Horeogrāfijas vidusskolai ar Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolu. Projekta ietvaros ir tapusi jauna apģērbu kolekcija, kura paredzēta Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkņiem iesildīšanās procesā. Kolekcijai palīdzēja tapt Cēsu uzņēmums "Lizi Natural" un tā vadītāja Dina Irkle. Cēsiniece Dace Menģele un Līga Landrāte. Kā arī uzņēmums "A&AUDZE" un tā vadītāja Lolita Sapata. Milzīgs prieks par padarīto un iegūto. Prieks, ka spējam pasauli ieraudzīt plašāk, krāsaināk, daudzveidīgāk un dizainā ietērptu:) Paldies vēlreiz visiem projekta dalībniekiem!






Arhīvs
2018 (1)   
2017 (2)   
2016 (1)   
2015 (1)   
2006 (3)   
2005 (1)   
2002 (1)   
2001 (2)